Varat skatīt noteikumus un noteikumus citās jurisdikcijās.
Maksājumu pakalpojumus regulē Brazīlijas maksājumu sistēmas (SPB) noteikumi, kas izveidoti ar likumu Nr. 10 214/2001, un BACEN uzraudzība. SPB ietver pakalpojumus vai sistēmas, kas pēc kompetento iestāžu apstiprinājuma var:
Noteikumos Nr. 150/2021 BACEN attiecas uz maksājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar SPB vienošanos, nosakot vadlīnijas un standartus, kas šiem pakalpojumu sniedzējiem jāievēro. Savukārt maksājumu iestādes galvenokārt regulē BACEN lēmumi Nr.80/2021 un 81/2021.1
Turklāt atbilstoši notiekošajai tehnoloģiskajai revolūcijai BACEN publicēja dekrētu Nr. 1/2020, kas stājās spēkā 2020. gada 1. septembrī, par jaunas tūlītējo maksājumu metodes PIX ieviešanu, lai samazinātu maksājumu un pārskaitījumu darījumu izmaksas. Tūlītējie maksājumi ietver elektronisku naudas pārskaitījumu starp dažādām iestādēm vai privātpersonām tā, lai galasaņēmējs pārskaitītos līdzekļus varētu saņemt reāllaikā, 24 stundas diennaktī un katru gada dienu. Tūlītējie maksājumi tagad ir pieejami pārskaitījumiem starp divām privātpersonām, personu un uzņēmumu, kā arī starp uzņēmumiem. Tas ir pieejams arī pārvedumiem, kuros iesaistītas valsts iestādes, piemēram, fizisko personu vai uzņēmumu nodokļu maksājumiem vai sociālajiem pabalstiem un dotācijām, ko cita starpā valsts maksā privātpersonām vai uzņēmumiem. PIX arī ļauj apmaksāt rēķinus un pat iekasēt nodokļus un pakalpojumu maksas, izmantojot pieejamākus maksājumu mehānismus, piemēram, QR kodus mobilajos tālruņos.1
Šis noteikums ir solis uz priekšu BACEN iniciatīvā izveidot tūlītējo maksājumu sistēmu Brazīlijā pēc 2018. gada 21. decembra Biļetena Nr. 32 927, kurā iestāde atzina tūlītējo maksājumu likumību un risināja pamatprasības tās videi Brazīlijas robežās. maksājumu sistēma. sistēmas normatīvo regulējumu. Šis modelis veicina fintech uzņēmumu rašanos, kuru mērķis ir izstrādāt inovatīvus risinājumus maksājumu darījumu atvieglošanai. Kā paziņojis BACEN, fintech uzņēmumi var darboties kā maksājumu iestādes, nodrošinot klientiem maksājumu kontus, vai kā maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzēji. Tie var piedāvāt arī citus pakalpojumus, piemēram, apdrošināšanu, kredītus, ieguldījumus un nodokļu maksājumus, veicinot novatoriskus un konkurētspējīgus modeļus un samazinot sociālās izmaksas, kas saistītas ar papīra izmantošanu.2
Pašlaik nav noteikumu, kas prasītu iestādēm sniegt klientu vai produktu datus trešajām personām. Viņiem ir atļauts dalīties ar citām finanšu iestādēm ar informāciju, kas var padarīt maksājumu norēķinus un norēķinus ātrākus, drošākus vai efektīvākus. Tomēr šim procesam ir jāatbilst piemērojamiem juridiskiem ierobežojumiem, jo Brazīlijas federālā konstitūcija (un īpaši likumi, piemēram, Papildu likums Nr. 105/01) vairumā gadījumu aizsargā un garantē banku noslēpumu. Arī attiecībā uz klientu personas datiem saskaņā ar LGPD procesam ir jābūt balstītam uz kādu no likumā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem. Šajā ziņā iespējamie juridiskie pamati, ko var izmantot, lai attaisnotu kopīgošanu, ir klienta piekrišana, kredīta aizsardzība un finanšu iestādes likumīgās intereses.1
Tirgus ir platforma, kas savieno viens ar otru preču vai pakalpojumu pircējus un pārdevējus, nodrošinot infrastruktūru darījumu atvieglošanai. Dažos uzņēmējdarbības modeļos tos izmanto kā maksājumu norēķinus tādā apjomā, ka tie saņem visu pircēja samaksāto summu un pēc tam par samaksu nodod samaksāto vērtību pārdevējiem, kuri ir viņu darījumu partneri. Šāda veida darījumos tirgus vietas pilda apakškreditoru lomu, ko dēvē arī par apakšpieņēmējiem vai maksājumu starpniekiem.1
BACEN Rezolūcija Nr. 150/2021 nosaka apakšakreditētāju lomu un to, kā tie mijiedarbojas ar maksājumu sistēmu nodrošinātājiem. Tas arī nosaka objektīvus kritērijus apakškreditoru obligātai dalībai centralizētajā norēķinu sistēmā vienotā tīklā, ko regulē arī apkārtraksts Nr.3872/2018. Dekrēts Nr. 150/2021 klasificē apakšakreditētājus, kuri atbalsta saņēmējam veic maksājuma instrumenta pieņemšanu, bet nav darījuma daļa, tādējādi veidojot saikni starp galalietotāju un akreditētājiem, kā maksājuma dalībniekus. mehānisms.1
Rezolūcijā noteikts, ka maksājumu starpniecībai saskaņā ar subakreditācijas modeli, kas var ietvert tirgus vietas, ir jāatbilst maksājumu mehānismu infrastruktūras normatīvajam regulējumam.1
Apakškreditoriem ir jāpiedalās centralizētajā norēķinu sistēmā. Centralizētā norēķinu sistēma ietver darījumu norēķinu centralizāciju, izmantojot maksājumu mehānismus, kas apvieno SPB vienā neitrālā klīringa un norēķinu pakalpojumu sniedzējā, ko nosaka institūcijas, kuras īsteno šos maksājumu mehānismus. Šobrīd klīringa un norēķinu pakalpojumu sniedzējs ir Starpbanku maksājumu palāta.1
Tirdzniecības platformas dalība centralizētajā norēķinu sistēmā ir obligāta neatkarīgi no darījumu apjoma, ja apakškreditors ir ar darījumu saistīto plūsmu saņēmējs centralizētajiem norēķiniem pakļautajos maksājumu mehānismos. Tomēr dalība nav obligāta, ja tirgus darbojas kā maksātājs galalietotājiem, kuri saņem plūsmas, kas saistītas ar darījumiem norēķinu mehānismos, uz kuriem attiecas centralizēti norēķini, un iepriekšējos 12 mēnešos uzkrāto darījumu apjoms ir mazāks par 500 miljoniem reālu.1
Piedalīšanās kā jurista ieguldījumu riska fondos, M&A riska darījumu veikšana IT jomā, atbalsts iGaming un biznesa aktīviem
