Varat skatīt noteikumus un noteikumus citās jurisdikcijās.
Uzņēmumam, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, ir jāsaņem Indonēzijas Bankas licence. BI Reg 22 iedala maksājumu sistēmu nodrošinātājus maksājumu pakalpojumu sniedzējos un maksājumu sistēmu infrastruktūras nodrošinātājos. Maksājumu sistēmu nodrošinātāji ir bankas vai nebanku institūcijas, kas sniedz pakalpojumus, lai atvieglotu maksājumu darījumus pakalpojumu lietotājiem. Tās var veikt šādas darbības: (1) sniegt informāciju par finansējuma avotu; (2) maksājumu iniciēšanas vai saņemšanas pakalpojumi; (3) līdzekļu avota pārvaldīšana; un (4) naudas pārveduma pakalpojumi. Maksājumu sistēmu infrastruktūras nodrošinātāji BI 22. noteikumā ir definēti kā puses, kas nodrošina infrastruktūru, ko var izmantot, lai veiktu līdzekļu pārskaitījumus to dalībnieku vārdā. Maksājumu sistēmu infrastruktūras nodrošinātāji var sniegt klīringa vai galīgo norēķinu pakalpojumus dalībnieku labā. Detalizētas licencēšanas prasības ir sīki izklāstītas BI regulā 23/6 maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un BI regulā 23/7 maksājumu sistēmu infrastruktūras nodrošinātājiem.1
BI Reg 22, BI Reg 23/6 un BI Reg 23/7 tagad ierobežo ārvalstu īpašumtiesības uz maksājumu sistēmu nodrošinātājiem. Šis ierobežojums iepriekš attiecās tikai uz elektroniskās naudas emitentiem, pasūtītājiem, pakalpojumu sniedzēju maiņu, klīringa pakalpojumu sniedzējiem un galīgo norēķinu nodrošinātājiem. Nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt vismaz 15 procentiem no kopējām akcijām, un vismaz 51 procents no šīm balsstiesīgajām akcijām pieder iekšējai pusei vai partijām. Maksājumu sistēmu infrastruktūras nodrošinātājiem ir jābūt vismaz 80 procentiem no kopējām akcijām un balsstiesīgajām daļām, kas pieder vietējai partijai vai partijām. Šie ārvalstu īpašumtiesību ierobežojumi tiek atcelti esošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmu infrastruktūras nodrošinātājiem (t.i., Bank Indonesia licenciātiem, līdz stāsies spēkā jaunie Bank Indonesia noteikumi). Tomēr esošajiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un maksājumu sistēmu infrastruktūras nodrošinātājiem ir jāpielāgo ārvalstu līdzdalība, ja nākotnē notiks kādas izmaiņas to līdzdalībā.1
BI Reg 23/6 un BI Reg 23/7 arī palielina minimālā kapitāla prasību jauniem subjektiem, kas pretendē uz maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai maksājumu sistēmas infrastruktūras nodrošinātāja licenci. Minimālās kapitāla prasības maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atšķiras atkarībā no licences kategorijas. 1. kategorijas licencei, kas ietver konta informācijas pakalpojumus, maksājumu ierosināšanu, iegūšanas pakalpojumus, konta atvēršanas pakalpojumus un naudas pārveduma pakalpojumus, minimālais sākotnējais apmaksātais kapitāls ir 15 miljardi rubļu. Minimālais sākotnējais apmaksātais kapitāls 2. kategorijas licencei, kas attiecas uz konta informācijas pakalpojumiem un maksājumu iniciēšanas un saņemšanas pakalpojumiem, ir 5 miljardi Rs, un 3. kategorijas licencei, kas attiecas uz naudas pārvedumu pakalpojumiem un citām Indonēzijas Bankas noteiktām darbībām, ir minimālā sākotnējā iemaksātā summa. summa. 500 miljonu rūpiju kapitāls licenciātiem, kuri nenodrošina sistēmu, ko var izmantot citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji, un 1 miljards Rs licenciātiem, kas nodrošina sistēmu, ko var izmantot citi maksājumu pakalpojumu sniedzēji. Neraugoties uz iepriekš minēto, visām ārvalstu ieguldījumu sabiedrībām joprojām ir jābūt minimālajam sākotnējam apmaksātam kapitālam 10 miljardu rubļu apmērā.1
Maksājumu sistēmu infrastruktūras nodrošinātājiem minimālais sākotnējais apmaksātais kapitāls ir 100 miljardi rubļu.1
Turklāt BI Reg 22 kopā ar BI Reg 23/6 un BI Reg 23/7 ievieš pašreizējā kapitāla jēdzienu. Pašreizējais kapitāls ir jāpapildina maksājumu sistēmu nodrošinātājiem, kamēr tie veic maksājumu sistēmas darbības. Pašreizējā kapitāla aprēķins dažādiem piegādātājiem ir atšķirīgs, un tas nav īpaši noteikts Indonēzijas Bankas noteikumos. Paredzams, ka maksājumu sistēmu nodrošinātāji veiks pašnovērtējumu, lai aprēķinātu pašreizējo kapitālu, bet Bank Indonesia veiks galīgo pašreizējo kapitāla prasību noteikšanu konkrētam maksājumu sistēmas nodrošinātājam.1
MOCI 2020.gada 2020.gada 24.novembra noteikumi Nr.5 par privāto elektronisko sistēmu nodrošinātājiem, kas grozīti ar MOCI 2021.gada 2021.gada 21.maija noteikumiem Nr.10 (MOCI Reg 5), pieprasa, lai privātie elektronisko sistēmu piegādātāji (ESP) nodrošinātu piekļuvi. uz savām elektroniskajām sistēmām vai elektroniskajiem datiem 1) pilnvarotām iestādēm uzraudzības nolūkos un 2) tiesībaizsardzības amatpersonām, lai īstenotu likumus, jo īpaši kriminālizmeklēšanu, kriminālvajāšanu un tiesas procesus, kas tiek veikti Indonēzijā. Privāts ESP MOCI 5. regulā ir definēts kā fiziska, juridiska persona vai sabiedrības pārstāvis, kas pārvalda elektronisku sistēmu. Elektroniskā sistēma tur tālāk tiek definēta kā elektronisku ierīču un procedūru kopums, kas kalpo, lai sagatavotu, vāktu, apstrādātu, analizētu, uzglabātu, parādītu, publicētu, pārraidītu vai izplatītu elektronisku informāciju. Tādējādi privātajiem ESP ir jāsniedz savi elektroniskie klientu vai produktu dati iestādēm kā attiecīgajām trešajām pusēm.1
Pēc BI regulas 22 izdošanas 2020. gada beigās Bank Indonesia izdeva divus īstenošanas noteikumus, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, proti, BI Reg 23/6 un BI Reg 23/7. Esošie maksājumu sistēmu nodrošinātāji veic licenču konvertēšanu, pamatojoties uz jauno maksājumu sistēmas režīmu saskaņā ar šiem noteikumiem.1
