Varat skatīt noteikumus un noteikumus citās jurisdikcijās.
Kā minēts iepriekš, pēdējo divu gadu laikā gan SAMA, gan CMA ir piešķīrušas pagaidu eksperimentālās licences kā iniciatīvu, lai veicinātu fintech izaugsmi Saūda Arābijā. Šīs licences tiek izsniegtas, izmantojot attiecīgā subjekta smilškastes lietojumprogrammu, taču uz tām joprojām attiecas tie paši tiesību akti, kas regulē parastos finanšu darījumus, proti:
Tomēr 2020. gadā SAMA apstiprināja jaunu likumu ieviešanu, lai regulētu finanšu tehnoloģiju nozari, jo īpaši uz parādiem balstītu kolektīvo finansējumu un maksājumu pakalpojumu sniedzējus (PSP) Saūda Arābijā. Lai gan uz abām licencēm joprojām attiecas tie paši iepriekš minētie tradicionālie finanšu likumi, pieteikuma iesniedzējs tagad var pieteikties licencei atbilstoši savām darbībām, nevis vienkārši reģistrēties pagaidu licences smilškastes programmā.1
Neskatoties uz jaunu fintech licenču ieviešanu Saūda Arābijā, uz fintech darījumiem joprojām attiecas parastie finanšu darījumu likumi. Tādējādi fintech uzņēmumiem nav piemērojami īpaši nodokļu noteikumi. Zakat un nodokļu ģenerāldirektorāts parasti piemēro Zakat vietējiem uzņēmumiem un nodokļus ārvalstu uzņēmumiem. Zakat ir 2,5% no uzņēmuma kapitāla, savukārt ārvalstu uzņēmumu vai ārvalstu akcionāru nodoklis parasti ir 20% no uzņēmuma ienākumiem, nevis kapitāla. Tādējādi fintech uzņēmumiem būs jāmaksā vienādas summas atkarībā no akcionāru valstspiederības. Mēs uzskatām, ka tikai 2,5% piemērošana vietējo uzņēmumu kapitālam un 20% ārvalstu akcionāru peļņai parāda, kā nodokļu likumi Saūda Arābijā ir labvēlīgi uzņēmumiem, kas faktiski nozīmē, ka tie ir labvēlīgi arī fintech.1
Fintech Saudi ir identificējuši astoņas darbības, kurām nav nepieciešama ne SAMA, ne CMA licence. Tas:
Tādējādi šo darbību veikšanai nevajadzētu būt par iemeslu CMA vai SAMA licences iegūšanas prasību piemērošanai. Turklāt kredīta ziņošanas pakalpojumi, uz kuriem attiecas back-office banku darbība, arī ir atbrīvoti no prasības par licenci, jo tie ir viena no septiņām darbībām, ko var veikt ar licenci.1
Mārketingu parasti regulē Kultūras un informācijas ministrija (KM). MCI nosaka, ka organizācijām, kas vēlas veikt reklāmas darbības drukātā vai elektroniskā veidā, ir jāsaņem licence neatkarīgi no tā, vai organizācija ir vietēja vai ārvalstu. Saskaņā ar MCI likumiem organizācijai ir jāsaņem licence, lai tā varētu pārdot savu darbību. Pēc licencēšanas uzņēmumam ir jāievēro banku patērētāju aizsardzības principi attiecībā uz to materiālu saturu, kurus tā vēlas reklamēt.1
Uz trešo pušu vietnēm, kas salīdzina produktus vai sniedz informāciju par finanšu produktiem, attiecas SAMA noteikumi. Pašlaik SAMA šādas vietnes uzskata par brokeriem, un tāpēc uz tām attiecas licencēšanas prasības, lai piedalītos smilškastes programmā.1