Varat skatīt noteikumus un noteikumus citās jurisdikcijās.
Vispārējos noteikumus un principus attiecībā uz ieguldījumu fondiem galvenokārt regulē Kapitāla tirgus likums (Likums Nr. 6362). CMB ir sakārtojusi papildu rekvizītus par ieguldījumu fondu dibināšanu un darbību saskaņā ar Paziņojumu par ieguldījumu fondu principiem (Nr. III.52.1.), kā arī ieviesusi Ieguldījumu fondu pamatnostādnes ar savu lēmumu Nr.19/614, lai precizētu. noteikumi un principi, kas izklāstīti komunikē. Paziņojuma grozījumu paziņojums (Nr. III-52.1.c) (Paziņojums par grozījumiem) stājās spēkā pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī 2019. gada 12. martā, un rokasgrāmata tika grozīta tajā pašā dienā, lai atspoguļotu izmaiņas, kas veiktas, izmantojot Grozījumu komunikē.1
Paziņojums Nr. III-35/A.2 par kolektīvo finansējumu stājās spēkā pēc tā publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī 2021. gada 27. oktobrī, un tajā SRC ir norādīts kā pārraudzības regulators. Ar komunikē tika atcelts komunikē par uz kapitālu balstītu kolektīvo finansējumu (Nr. III-35/A.1), un uz parādiem un akcijām balstīta kolektīvā finansēšana tika regulēta vienā komunikē. Saskaņā ar komunikē kolektīvās finansēšanas darbības ir jāveic, izmantojot kolektīvās finansēšanas platformas, kas var būt akciju sabiedrības, kas sniedz tikai kolektīvās finansēšanas pakalpojumus; vai ieguldījumu institūcijas, kas ir attīstības bankas un investīciju bankas, līdzdalības bankas vai starpniekinstitūcijas.1
Likums Nr.7222 “Grozījumi Banku likumā un atsevišķos citos likumos”, kas publicēts Oficiālajā Vēstnesī 2020.gada 25.februārī ar numuru 31050 un stājās spēkā tajā pašā dienā, ieviesa kolektīvās aizdevuma jēdzienu. Attiecībā uz kolektīvo finansējumu, ar grozījumiem, kas izdarīti likuma Nr. 6362 35/A panta pirmajā daļā, VRK ir pilnvarota pieņemt lēmumus par kolektīvās finansēšanas darbībām, iekasējot naudu no sabiedrības uz partnerības vai aizdevuma pamata.1
Saskaņā ar likumu Nr.7222 banku tiesību aktu noteikumi neattiecas uz finansējumu, kas tiek sniegts, izmantojot kredītu kopfinansējumu, un nav uzskatāms par depozīta vai kopfonda pieņemšanu. Šī situācija var kļūt par alternatīvu tradicionālajiem banku darbības un banku līdzdalības modeļiem, īpaši, finansējot inovatīvus projektus ar rūpniecības un tehnoloģiju uzņēmumiem.1
Turklāt peer-to-peer kreditēšana pašlaik netiek regulēta tādā veidā, kas būtu sinonīms PSD II definīcijai. Tomēr uz parādiem balstītas kolektīvās finansēšanas platformas, kuras var uzskatīt par vienādranga kreditēšanu, tikko tika regulētas, lai gan CMB vēl ir jāizdod komunikē par šīm platformām.1
Turklāt attiecībā uz kolektīvo finansējumu grozījumi, kas veikti Paziņojumā Nr.III-35/A.2 par kolektīvo finansējumu, ir ļāvuši kolektīvās finansēšanas platformām izveidot vairāk nekā vienu ieguldījumu komiteju. Platformām ir dota iespēja finansēt kampaņas ar ne vairāk kā 50 procentiem no saviem resursiem kopumā, nepārsniedzot 20 procentus no katras kampaņas mērķa finansējuma. Ir ieviesti īpaši noteikumi uz parādu balstītai kolektīvajai finansēšanai. Papildus vispārīgajiem pienākumiem platformām, kuras veic uz parādiem balstītas kolektīvās finansēšanas darbības, tagad ir jāizveido efektīva un pārredzama kredītreitingu sistēma un politika, lai novērtētu katra projekta riska statusu.1
