Varat skatīt noteikumus un noteikumus citās jurisdikcijās.
Fintech uzņēmumiem, kas Austrālijā nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem, ir jābūt AFSL vai jābūt atbrīvotiem no licences prasības. 2001. gada Korporāciju likums (Cth) (Korporāciju likums), ko pārvalda ASIC, definē finanšu pakalpojumu kā konsultāciju sniegšanu par finanšu produktiem, darījumus ar finanšu produktiem (kā pilnvarotājs vai aģentu), finanšu produktu tirgus izveidi, reģistrētu shēmu izmantošanu, aizbildnības vai aizbildnības pakalpojumu sniegšana un kolektīvās finansēšanas pakalpojuma pārvaldība. Finanšu produkts ir līdzeklis, ar kuru vai ar kura palīdzību persona veic finanšu ieguldījumu, pārvalda finanšu risku vai veic bezskaidras naudas maksājumu (NCP).1
Šīs definīcijas ir plašas un aptver vispārējus fintech piedāvājumus, piemēram, noguldījumu pieņemšanu, ieguldījumu vai aktīvu pārvaldību, maksājumu pakalpojumus (piemēram, digitālos makus), konsultāciju uzņēmējdarbību (tostarp robo konsultācijas), tirdzniecības platformas, kolektīvās finansēšanas platformas un vienādranga tirgus. . Lai sniegtu padomus par finanšu produktiem, būs nepieciešama arī AFSL (tostarp automatizētu digitālo konsultāciju sniegšana, ja var pamatoti uzskatīt, ka tās ir paredzētas, lai ietekmētu klienta lēmumus par finanšu produktiem vai pakalpojumiem).1
Kolektīvo ieguldījumu shēmas Austrālijā tiek sauktas par pārvaldītām ieguldījumu shēmām, kas var būt uz līgumu balstītas shēmas, neinkorporētas struktūras (parasti strukturētas kā kopfondi vai neinkorporētas komandītsabiedrības) vai korporatīvas vienības (kas ir reģistrētas un parasti strukturētas kā uzņēmumi vai reģistrētas komandītsabiedrības). ).1
Atkarībā no struktūras uz platformu vai shēmu, ko pārvalda fintech uzņēmums, var attiekties Austrālijas finanšu pakalpojumi, AML/CTF un patērētāju aizsardzības noteikumi.1
Austrālijā ir kolektīvā finansējuma (CSF) režīms, kas ļauj uzņēmumiem piesaistīt līdzekļus no liela investoru kopuma, izmantojot licencētas CSF platformas, nevis kotēt vērtspapīru biržā. Lai gan režīms samazina normatīvos šķēršļus ieguldījumiem mazos un jaunuzņēmumos, tas ietver arī noteiktus licencēšanas un informācijas sniegšanas pienākumus CSF starpniekiem (t.i., tiem, kas publicē CSF piedāvājumus).1
Nav īpaša regulējuma, kas būtu piemērojams kolektīvajiem aizdevējiem. Valdība jau iepriekš ir paudusi nodomu apspriesties par esošā VSS režīma paplašināšanu, iekļaujot arī parāda finansēšanu; tomēr rakstīšanas laikā tas nav noticis.1
