Varat skatīt noteikumus un noteikumus citās jurisdikcijās.
Pēc ES regulas par Eiropas uzņēmumu kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem (Crowdfunding regula) ieviešanas un stāšanās spēkā ir atcelti īpašie iekšzemes kolektīvās finansēšanas režīmi, kas atšķīrās visā Eiropas Savienībā. Tādējādi visās ES dalībvalstīs tagad ir vienots jauns noteikumu kopums par kolektīvās finansēšanas platformu darbības nosacījumiem, atļauto darbību apjomu un atļauju izsniegšanas prasībām. Kopfinansēšanas regulas mērķis ir veicināt pārrobežu kolektīvās finansēšanas pakalpojumus un atvieglot šo pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas brīvības īstenošanu vietējā tirgū.1
Saskaņā ar Kopfinansēšanas noteikumiem ir trīs veidu dalībnieki: projektu īpašnieki, kas piedāvā projektu finansējumu; investori, kas finansē piedāvāto projektu (klienti); un starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas savieno projektu īpašniekus un investorus, izmantojot tiešsaistes platformu.2
Kopfinansēšanas regula nosaka vienotas prasības kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēju organizēšanai, pilnvarošanai un uzraudzībai un kolektīvās finansēšanas platformu darbībai, kā arī pārskatāmībai un mārketinga komunikācijai attiecībā uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu ES. Kopfinansēšanas regula attiecas uz kolektīvās finansēšanas pakalpojumiem, kas sastāv no kopīgas klientu pasūtījumu saņemšanas un pārsūtīšanas atvieglošanas un pārvedamu vērtspapīru vai piemērotu instrumentu izvietošanas kolektīvās finansēšanas nolūkos bez stingras saistības publiskā platformā, kas nodrošina neierobežotu piekļuvi ieguldītājiem.2
Uz kolektīvo finansējumu, uz kuru neattiecas kolektīvās finansēšanas regula (piemēram, kolektīvās finansēšanas pakalpojumi, kas tiek sniegti patērētāju projektu īpašniekiem, vai kolektīvās finansēšanas priekšlikumi, kuru summa ir mazāka par 5 miljoniem eiro), tiek pieņemts, ka tiek piemērots esošais valsts režīms. Tomēr konkrētais novērtējums par to, vai uz pakalpojumu vai organizāciju attiektos kolektīvās finansēšanas regula (prasība saņemt kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja atļauju), ir jāapsver katrā gadījumā atsevišķi.1
Uz kredītiem balstītai kolektīvajai finansēšanai var būt nepieciešama viena no divām licencēm: vai nu maksājumu iestādes licence, vai aizdevējas iestādes licence. Izšķirošais ir tas, vai tikai uzņēmums, kas pārvalda kolektīvās finansēšanas platformu, pārskaita līdzekļus vai izsniedz aizdevumus.2
DFSA uzsvēra, ka finanšu likumdošana papildus iepriekš minētajām licencēšanas prasībām izvirza papildu prasības platformas nodrošinātājiem un projektu īpašniekiem. Tie var ietvert atbilstību MiFID ieguldītāju aizsardzības prasībām (tostarp atbilstības pārbaudēm) un ar AML saistītām prasībām.3
Uz akcijām balstīta kolektīvā finansēšana ļauj investoriem ieguldīt konkrētos projektos apmaiņā pret akciju vai cita veida īpašumtiesībām no emitenta. Ieguldītāju aizsardzības noteikumi bieži attiecas uz kopfinansējumu, kura pamatā ir kapitāla vērtspapīri. Piemēram, projekta īpašniekam vai platformas nodrošinātājam var būt jāsagatavo prospekts un jāveic ieguldītāja uzticamības pārbaude, pirms projektu var finansēt. Atkarībā no veiktās darbības ir dažādi atļauju veidi, jo uz akcijām balstīta kolektīvā finansēšana var ietvert gan viena mērķa darījumu, piemēram, sākotnējo publisko piedāvājumu, gan darījumus, kas saistīti ar kolektīvo ieguldījumu shēmu. AML un zināt savu klientu prasības, kā vienmēr, ir jāievēro.2
Ar AIFP licenci ir iespējams izveidot kolektīvo ieguldījumu struktūru, kas paredz piesaistīt kapitālu no vairākiem investoriem, lai ieguldītu atbilstoši noteiktai ieguldījumu stratēģijai. Investīcijas jāveic saskaņā ar noteiktu ieguldījumu politiku investoru interesēs. Tāpat ir iespējams saņemt atļauju palīgpakalpojumiem, tai skaitā investīciju konsultācijām, kā arī ar finanšu instrumentiem saistītu rīkojumu saņemšanai un izplatīšanai. Piemēram, šī struktūra var ietvert kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanu vai būt kolektīvās finansēšanas platforma.2
Licencētā ieguldījumu sabiedrība saistībā ar kolektīvās finansēšanas platformu var būt atbildīga par aktīvu glabāšanu, ar atsevišķu projektu īpašnieku izdotiem finanšu instrumentiem saistīto rīkojumu saņemšanu, pārsūtīšanu un izpildi, kā arī par investoru konsultēšanu par ieguldījumiem. Platformas, kurām ir ieguldījumu sabiedrības licence, var arī iegūt licenci dalībai investīcijās par saviem līdzekļiem un pārvaldīt MTS.2
Atkarībā no licences veida kolektīvās finansēšanas platformu nodrošinātājiem var tikt prasīts ievērot ieguldītāju aizsardzības noteikumus, piemēram, klientu iedalīšanu kategorijās, klientu līgumus, informēšanas pienākumus un piemērotības pārbaudes prasības.2
Uz kolektīvās finansēšanas platformām, uz kurām neattiecas kolektīvās finansēšanas noteikumi, parasti attiecas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likums (ANL Act). Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas NILLTF likums, ir jāsagatavo riska novērtējums un, pamatojoties uz to, iekšējās politikas un procedūras, kas konkrēti apraksta, kā uzņēmums pārvaldīs un novērsīs ļaunprātīgas izmantošanas risku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai.2
Uzņēmumam, kas nodrošina kolektīvās finansēšanas platformu, ir jāievēro Patērētāju līgumu likumā noteiktās prasības. Tā kā peer-to-peer kreditēšanas platformas savus pakalpojumus parasti piedāvā tiešsaistē, pārdošanai tiešsaistē ir jāievēro patērētāju tiesību aizsardzības noteikumi. Saskaņā ar likuma 14. pantu piegādātājam pirms finanšu pakalpojumu distances pārdošanas līguma noslēgšanas ir jāsniedz patērētājam noteikta informācija.2
Juridiskais atbalsts FinTech un Blockchain projektiem
Piedalīšanās kā jurista ieguldījumu riska fondos, M&A riska darījumu veikšana IT jomā, atbalsts iGaming un biznesa aktīviem
Visaptveroši juridiskie pakalpojumi uzņēmumiem par uzņēmumu, nodokļu tiesībām, kriptovalūtas likumdošanu, investīciju darbībām
