Varat skatīt noteikumus un noteikumus citās jurisdikcijās.
Šobrīd Japānā tiek izmantota "mīkstās likumdošanas" pieeja mākslīgā intelekta pārvaldībā, veicinot brīvprātīgu atbilstību, izmantojot ieteikumus, nevis juridiskas saistības. Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrija (METI) izdeva neobligātus vadlīnijus 2022. gada janvārī, lai veicinātu labas prakses attīstību mākslīgā intelekta izstrādātāju vidū. Turklāt Japāna ir izstrādājusi Hīrošimas principus, lai veicinātu drošu un uzticamu mākslīgo intelektu globālā līmenī.1
Tomēr darba grupa no Liberāli demokrātiskās partijas piedāvā pieeju, ko sauc par "stingro tiesību", kas nosaukts par "Pamatlikumu par atbildīga mākslīgā intelekta attīstību". Ierosinātais likums regulēs noteiktus ģeneratīvās mākslīgās intelekta modeļus, paredzot valsts kontroli, periodisku atskaitīšanos un saistības attiecībā uz ievērošanu attīstītājiem. Šis jaunais likums ir būtisks solis prom no pašreizējās Japānas regulējošās stratēģijas uz stingrāku tiesisko pamatu.2
Šobrīd Japānā nav specifisku likumu, kas regulētu mākslīgā intelekta izstrādi, izmantošanu vai sniegšanu. Tomēr ierosinātais "Pamatlikums par atbildīga mākslīgā intelekta attīstību" varētu nodrošināt pamatlikumu sistēmām un mākslīgā intelekta lietojumiem.2
Japānā ir vairāki esošie likumi, kas, lai gan nav specifiski paredzēti mākslīgajai intelektam, ietekmē tā izstrādi un izmantošanu. Piemēram, likums par digitālo platformu pārredzamību nodrošina taisnīgumu un pārredzamību darījumos lielajiem tiešsaistes tirdzniecības platformu un digitālo reklāmas biznesu uzņēmumiem, bet likums par finanšu instrumentiem un biržas darbību regulē algoritmisko augstas ātrdarbības tirdzniecību, prasot šo sistēmu pārvaldītāju reģistrāciju un darījumu ierakstu uzturēšanu.2
Civilā kodekss paredz iespēju iesniegt prasības par goda un cieņas tiesību pārkāpumiem pret personām, kas instruē mākslīgo intelektu radīt un publicēt viltus saturu. Autortiesību likums un Personas datu aizsardzības likums attiecas uz mākslīgā intelekta neatļautu izmantošanu. Turklāt Kriminālkodekss var regulēt dažādas likumpārkāpumu veidus, kas saistīti ar mākslīgo intelektu, piemēram, zaimošanu, uzņēmējdarbības traucējumus, izmantojot mākslīgo intelektu, lai radītu viltus saturu, un neautorizētas komandas svešiem datoriem. Šie likumi kopumā ietekmē mākslīgā intelekta izmantošanas praksi Japānā, pat bez specifiskiem mākslīgā intelekta noteikumiem.2
Japānā nav juridiski atzītas definīcijas "mākslīgajai intelektam". METI un Iekšlietu un komunikācijas ministrija publicētās priekšlikumu versijas par mākslīgo intelektu biznesam atzīst, ka nav noteiktas definīcijas mākslīgajam intelektam un uzsvēra tā lietojuma jomas stingras definīcijas sarežģītību. Tomēr šajos priekšlikumos METI uzskata mākslīgo intelektu par abstraktu jēdzienu, kas ietver pašas mākslīgā intelekta sistēmas, kā arī programmatūru un mašīnmācības programmas.3
Pašlaik nav specifisku likumu vai regulējumu, kas tiektos uz tiešu mākslīgā intelekta izstrādi, izmantošanu vai izplatīšanu. Turklāt mākslīgais intelekts vai mākslīgā intelekta sistēmas parasti netiek klasificētas pēc riska esošajos vadlīnijos un principos Japānā. Tomēr ir ziņojumi, ka noteikti valsts darbinieki uzskata, ka nepieciešams pieņemt risku novērtēšanai balstītu pieeju.4
Pašlaik Japānā nav specifisku likumu vai regulējumu, kas vērsti uz tiešu mākslīgā intelekta izstrādi, izmantošanu vai sniegšanu. Tomēr METI ieteikumi uzsvērt principus, kuriem Japāna cenšas sekot. Šie principi uzsver dažādas jomas:
Vispirms jānodrošina, ka mākslīgā intelekta lietojumprogrammām jādarbojas, ņemot vērā cilvēku, nodrošinot, ka tās neaizskar pamata cilvēktiesības, kas aizsargātas gan valstu, gan starptautiskajos standartos. Šis princips uzsver etisko aspektu nozīmi mākslīgā intelekta izstrādē un izmantošanā.5
Otrkārt, likumdevēji un biznesa līderi, kas nodarbojas ar mākslīgo intelektu, ir jābūt vispusīgai izpratnei par AI tehnoloģijām, kā arī jābūt atbilstošai zināšanai un etiskajiem ietvariem. Tas nodrošina atbildīgu un efektīvu mākslīgā intelekta izmantošanu sabiedrībā, ņemot vērā potenciālos riskus un maksimizējot priekšrocības.5
Treškārt, konfidencialitātes aizsardzība paliek galvenais jautājums. Iesaistītajām pusēm tiek ieteikts uzmanīgi rīkoties ar personīgajiem datiem, ņemot vērā to jutīgumu un nozīmi. Šis princips atbilst plašākām pūlēm aizsargāt personības tiesības digitālizācijas un pasaules savstarpējās saistītības apstākļos.5
Japāna cenšas atrast līdzsvaru starp potenciālajām mākslīgā intelekta priekšrocībām un saistīto risku pārvaldīšanu. Tas ietver sabiedrības drošības un noturības uzlabošanu, kas ir galvenie aspekti, veicinot mākslīgā intelekta pielietojumus.5
Taisnīgas konkurences veicināšana globālajā mākslīgā intelekta ainavā ir svarīga. Līdzvērtīgu apstākļu nodrošināšana starp valstīm un dalībniekiem veicina inovācijas un novērš monopolu praksi, kas var palēnināt tehnoloģisko progresu.5
Skaidrība, atbildība un taisnīgums spēlē galveno lomu "sabiedrībā, kas ir gatava mākslīgajai intelektam". Lēmumu pieņemšanas procesiem jābūt skaidriem, atbildīgiem un brīviem no priekšnoteikumiem, lai saglabātu uzticību mākslīgā intelekta tehnoloģijām un samazinātu potenciālo diskrimināciju.5
Beidzot sadarbības veicināšana starp akadēmiskajām iestādēm, zinātniskajiem institūtiem un rūpniecību veicina inovācijas mākslīgā intelekta jomā. Valdības spēlē galveno lomu regulatīvo reformu atvieglošanā, kas veicina labvēlīgu vidi pētniecībai un attīstībai mākslīgā intelekta jomā, kas galu galā veicina efektīvāku un izdevīgāku sabiedrības attīstību.5
Šie principi kopumā ir vērsti uz Japānas virzīšanu uz atbildīgu un ilgtspējīgu tehnoloģiju integrāciju sabiedrībā, ņemot vērā ētiskos jautājumus un maksimizējot sabiedrisko labumu.5
Vairāki ministriju un aģentūru, tostarp Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrija, Iekšlietu un komunikāciju ministrija, Kultūras lietu aģentūra (īpaši attiecībā uz autortiesībām) un Personas datu aizsardzības komisija, spēlē nozīmīgu lomu mākslīgā intelekta rekomendāciju izstrādē un veicināšanā. Lai gan šīs rekomendācijas nav juridiski saistošas, tās ietekmē un plaši tiek ievērotas gan biznesā, gan sabiedrībā Japānā.2
Personas datu aizsardzība Japānā
