lv

Tirgus apskats

Šis raksts nav juridisks padoms.

Digitālie līdzekļi Japānā

Demo

“Kripto aktīvu apmaiņas operators” ir tāds, kas nodarbojas ar: (1) kriptovalūtu aktīvu pārdošanu un pirkšanu vai kriptovalūtu aktīvu apmaiņu pret citu kriptovalūtu; 2) darboties kā starpnieks, brokeris vai aģents 1. punktā minētajiem pakalpojumiem; vai (3) lietotāju naudas vai kriptovalūtu aktīvu pārvaldīšana saistībā ar 1. vai 2. punktu.1

Kriptoaktīvu biržām ir jāpārvalda līdzekļi un kriptoaktīvi, ko noguldījuši lietotāji atsevišķi no operatoru pašu līdzekļiem un kriptoaktīviem. 2022. gada 31. janvārī Japānā bija 30 uzņēmumi, kas tika reģistrēti kā kriptovalūtu aktīvu biržas. FSA nepieņēma pretendentu biržu reģistrāciju un 2018. gadā palielināja savu lomu kriptovalūtu biržu uzraudzībā un pārbaudē, taču pakāpeniski atsāka verifikācijas procesu. 2018. gadā divas lielas nozares grupas, kas saistītas ar kriptovalūtu aktīviem, apvienojās un ieviesa stingrus pašregulācijas noteikumus, lai atjaunotu sabiedrības un regulējošo uzticību kriptovalūtu aktīvu biznesam.1

2018. gadā vide, kas aptver kriptovalūtas aktīvus, saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, tostarp vairākiem gadījumiem, kad no kriptovalūtu biržām tika nozagti klientu aktīvi, apziņa, ka kriptovalūtu biržu iekšējā kontrole neseko pēkšņajam darījumu skaita pieaugumam, kriptoaktīvi kļūst par spekulatīvās tirdzniecības avots krasi svārstīgo cenu un jaunu darījumu veidu, izmantojot kriptoaktīvus, rašanās, piemēram, ICO un atvasināto instrumentu darījumi. Pamatojoties uz šiem jautājumiem, grozītie PSA un FIEA stājās spēkā 2020. gada 1. maijā.1

Pārskatītajā PSA termins “kriptovalūtas” ir aizstāts ar “kriptoaktīvi”, kas galvenokārt attiecas uz maksājumu marķieriem. Tas arī uzliek par pienākumu kriptovalūtu biržām ņemt vērā kriptovalūtu līdzekļu zādzības risku (piemēram, pieprasot biržām uzturēt gan neto aktīvus, gan kriptoaktīvus, kas ir vienādi vai lielāki par klientu kriptoaktīviem, kas tiek turēti "karstajos makos", lai nodrošinātu, ka klients ir tiesības pieprasīt atgriešanu). kriptoaktīvi nav pakļauti pakļaušanai un finanšu izpaušanai), un tā mērķis ir padarīt stingrākus noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt pareizus darījumus (piemēram, pieprasot atklāt informāciju par darījuma cenu, aizliegt reklāmu vai piedāvājumus, kas veicina spekulatīvu tirdzniecību, un pieprasīt biržām paziņot regulators, pirms mainīt tos kriptovalūtu aktīvus).1

Turklāt tas paplašina kriptovalūtu līdzekļu pārvaldības un AML noteikumu darbības jomu, iekļaujot kriptovalūtu aktīvu glabāšanas pakalpojumus, pieprasot to reģistrāciju.1

Pārskatītajā FIEA ir ietvertas vairākas kriptovalūtu aktīvu darījumu iezīmes, kuras ir jāregulē tāpat kā vērtspapīri. Piemēram, līdzīgi kā noteikumi, kas reglamentē biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu akcijas, pārskatītā FIEA ievieš noteikumus pret krāpnieciskiem darījumiem ar kriptogrāfijas aktīviem. Šie noteikumi aizliedz tādu rīcību kā ļaunprātīgas kriptovalūtu darījumu darbības, baumu izplatīšana un tirgus manipulācijas, kā arī uzliks kriptovalūtu aktīvu biržām pienākumus pārbaudīt darījumus. Pārskatītā FIEA regulē arī atvasināto instrumentu darījumus ar kriptoaktīviem, tāpat kā ārvalstu valūtas maržas tirdzniecības gadījumā. Tas prasa reģistrāciju biržās, kas sniedz pakalpojumus atvasinātajiem kriptovalūtas aktīviem, un ievieš līdzīgus noteikumus ārvalstu valūtas maržas tirdzniecībai.1

Pārskatītajā FIEA 1. punktā minētajos vērtspapīros ir iekļauti drošības marķieri (ERTR), izņemot atsevišķus mazāk likvīdus marķierus. Tāpēc uz drošības marķieru, tostarp STO, izdošanu attiecas FIEA noteiktās informācijas atklāšanas un reģistrācijas pienākumi. ERTR publiskajam piedāvājumam ERTR emitentam jāiesniedz reģistrācijas pieteikums un jāizplata piedāvājuma memorands. Privāts ieguldījums kvalificētu institucionālo ieguldītāju vidū atvieglos informācijas atklāšanas prasības.1

Attiecībā uz reģistrāciju, lai reģistrētos kā I tipa finanšu instrumentu bizness, ir jāpērk un jāpārdod ETR vai jādarbojas kā starpniekam, brokerim vai aģentam ERTR pirkšanā un pārdošanā (ieskaitot publiskos un privātos piedāvājumus). Ja ERTR emitents pats piedāvā savus ERTR ieguldītājiem, tam, visticamāk, būs jāreģistrējas arī kā II tipa finanšu instrumentu nodrošinātājam. Tomēr, ja uz lūgumrakstu attiecas noteikta privātā izvietošana (lūgumraksta atbrīvojums kvalificētiem institucionālajiem ieguldītājiem un ierobežotam skaitam akreditētu ieguldītāju), reģistrācijas vietā ir nepieciešams vienkāršs pieteikums.1

Uz ERTR operācijām, tostarp STO, arī attieksies krāpšanas noteikumi, kas līdzīgi tiem, kas regulē tradicionālos vērtspapīrus.1

Gudri līgumi Japānā

Fintech Japānā

Fintech citās valstīs

Piezīmes
  1. https://thelawreviews.co.uk/title/the-financial-technology-law-review/japan