lv

Tirgus apskats

Šis raksts nav juridisks padoms.

Virtuālās valūtas Japānā

Demo

PSA regulē priekšapmaksas maksājumu instrumentu emitentus, lai aizsargātu patērētājus un palīdzētu izveidot drošas maksājumu un norēķinu sistēmas. Emitentiem, kas izplata priekšapmaksas maksājumu instrumentus, ko izmanto, lai samaksātu par emitentu un trešo pušu tirgotāju piedāvātajām precēm vai pakalpojumiem (“Trešās puses veida” priekšapmaksas maksāšanas līdzekļi), jāreģistrējas vietējā finanšu birojā, kura jurisdikcijā atrodas emitents.1

Ja priekšapmaksas maksāšanas līdzekļi tiek izmantoti tikai maksāšanai ar emitentu (“vietējā tipa” priekšapmaksas maksāšanas līdzekļi), emitentam ir jāiesniedz paziņojums vietējam finanšu birojam, ja priekšapmaksas maksāšanas līdzekļu neizmantotais atlikums pēc atsauces pārsniedz 10 miljonus jenu. datums (gan 31. marts, gan 30. septembris).1

Turklāt visiem priekšapmaksas maksājumu instrumentu emitentiem ir jārezervē vismaz 50 procenti no kopējās emisijas summas, ja neizmantotais atlikums jebkurā pārskata datumā pārsniedz 10 miljonus jenu. Izņemot atsevišķus gadījumus, emitentam nav tiesību izpirkt vai izpirkt instrumentus.1

Saskaņā ar PSA priekšapmaksas maksājuma instrumentiem ir jābūt visiem šiem trim elementiem: vērtības ieraksts; izdošana apmaiņā pret atlīdzību; un izmantot kā maksājumu vai prasību. Ja instruments atbilst noteiktiem izslēgšanas kritērijiem, piemēram, lietošanas periodam, kas ierobežots līdz sešiem mēnešiem vai mazāk, tas netiks uzskatīts par priekšapmaksas maksāšanas līdzekli un tiks atbrīvots no PSA piemērošanas.1

Strauji pieaugot stabilo monētu darījumiem ASV un citās valstīs, cenšoties saistīt to vērtību ar likumīga maksāšanas līdzekļa vērtību, ziņojuma mērķis ir izstrādāt jaunu tiesisko un normatīvo regulējumu naudas pārvedumiem un norēķinu pakalpojumiem, kas nošķir emitentus no starpniekiem. Pārskatā "elektroniskie maksāšanas līdzekļi" definēti kā naudas pārskaitījumiem un norēķiniem ar nenorādītām personām izmantojami līdzekļi, kas reģistrēti elektroniski un pārskaitāmi, izmantojot elektronisko datu apstrādes sistēmu; tas ietver stabilās monētas. Pārskatā emitenti ir tradicionālās bankas un naudas pārvedumu pakalpojumu sniedzēji. Attiecībā uz starpniekiem ziņojumā ir ierosināts regulējums, kas līdzīgs kriptoaktīvu biržām: tiem būs jāsniedz informācija par elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem, ar kuriem tie strādā, atbilstoši jāreaģē uz AML/CFT pasākumiem, jāizstrādā atbilstoša sistēma šiem pasākumiem un jāveic nepieciešamās darbības.. lietotāju aizsardzības pasākumi, piemēram, pareiza lietotāju līdzekļu pārvaldība un informācijas sniegšana. Turklāt starpniekiem nebūs jāapstrādā elektroniskie maksāšanas līdzekļi, kas var radīt problēmas lietotāju aizsardzības ziņā.1

Digitālie līdzekļi Japānā

Fintech Japānā

Fintech citās valstīs

Piezīmes
  1. https://thelawreviews.co.uk/title/the-financial-technology-law-review/japan