Galvenā lapa

Kā liecina vispārējā tendence, fintech tirgus Vācijā jau ir kļuvis samērā konsolidēts un nobriedis, un tā ietekme uz finanšu sektoru ir visai revolucionāra. Lai gan pastāv "uzvarētājs-visu" fenomens (kas saistīts ar pieaugošu konkurenci un augstām iegādes izmaksām), sagaidāms, ka fintech uzņēmumi gūs labumu no jaunām uzņēmējdarbības iespējām. Tā varētu būt arī tirgus brieduma pazīme, ka bankas un finanšu iestādes arvien vairāk integrē fintech uzņēmumus savās vērtību ķēdēs.¹

Tomēr šie notikumi nenozīmē, ka Vācijas fintech tirgus ir kļuvis stagnēts. Arī otrādi ir taisnība. Saskaņā ar pētījumu Vācijā 2021. gadā bija 639 aktīvi fintech uzņēmumi, no kuriem 55% bija jaunāki par pieciem gadiem. Lielākais jauno jaunuzņēmumu īpatsvars tika konstatēts riska un atbilstības (96%) un decentralizētās finansēšanas (DeFi) (72%) segmentos. Runājot par finansējumu un piekļuvi kapitālam jauniem fintech uzņēmumiem, finanšu aktivitāte Vācijā 2021. gadā ir pieaugusi, kopējiem finansējuma darījumiem palielinoties vidēji par 6% ceturksnī, un visbiežāk tiek piešķirts agrīnās stadijas finansējums. aktīvu pārvaldīšanas un investīciju, kredītu un faktoringa, kā arī DeFi jomās. Turklāt ievērojams finansējums ir piešķirts neobankām un nebrokeriem Vācijas fintech tirgū. Citi nozīmīgi fintech segmenti ir banku darbība, API banku darbība un personīgo finanšu pārvaldība.²

Nav konkrēta publiskā finansējuma instrumenta fintech uzņēmumiem, taču Vācijas Ekonomikas ministrija ir izveidojusi INVEST programmu, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem piesaistīt riska kapitālu. Ja biznesa eņģeļi iegādāsies akcijas jaunizveidotos inovatīvos uzņēmumos un tās piederēs vairāk nekā trīs gadus, valsts atmaksās 20% no viņu sākotnējā ieguldījuma līdz 100 000 eiro. Lai kvalificētos programmai, investoriem jāiztērē vismaz 10 000 eiro. Ieguldītais kapitāls nedrīkst būt trešās puses aizdevuma rezultāts investoram. Turklāt biznesa eņģelim ir jāpiedalās jaunā uzņēmuma peļņā un zaudējumos. Investoriem jābūt fiziskām personām, kas dzīvo Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) vai jāizmanto īpaša Vācijā reģistrēta ieguldījumu sabiedrība (piemēram, sabiedrība ar ierobežotu atbildību, GmbH).³

Vispārīgie noteikumi attiecas uz fintech uzņēmumu licencēšanu un mārketingu Vācijā. Tā kā Vācijā nav īpašas fintech licences, fintech uzņēmumu regulējums galu galā ir atkarīgs no uzņēmējdarbības, ko tie veic. Tas atkal ir tehnoloģiski neitrālas pieejas “tas pats bizness, tas pats risks, tie paši noteikumi” rezultāts. Tādējādi fintech biznesa modeļiem var kļūt aktuāls viss licenču un mārketinga ierobežojumu klāsts.⁴

Jo īpaši jāņem vērā šādi licenču veidi:

1. licence saskaņā ar Banku likuma (KWG) 32. panta 1. punktu banku pakalpojumu sniegšanai KWG 1. panta 1. punkta 2. teikuma nozīmē;
2. licence saskaņā ar 15. panta 1. punktu jaunizveidotajā Vērtspapīru iestāžu likuma (WpIG), ar ko īsteno Direktīvu (ES) 2019/2034 par ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību, vai saskaņā ar KWG 32. panta 1. punktu sniegt finanšu pakalpojumus šajā nozīmē. WpIG 2. panta 2. punkta un 1. panta 1. a punkta KWG 2. priekšlikums (tostarp, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, Turētājbanka KWG 1. panta 1. a punkta 2. priekšlikuma 6. punkta izpratnē, kas īpaši attiecas uz fintech uzņēmumiem);
3. licence saskaņā ar Maksājumu pakalpojumu uzraudzības likuma (ZAG) 10. panta 1. punktu, lai sniegtu maksājumu pakalpojumus vai saskaņā ar ZAG 11. pantu, lai emitētu elektronisko naudu;
4. licence saskaņā ar Kapitāla ieguldījumu kodeksa (KAGB) 20. panta 1. punktu vai, mazāk apgrūtinoša, vienkārša reģistrācija saskaņā ar KAGB 44. panta 1. punktu, lai piedāvātu kolektīvo aktīvu/finanšu pārvaldību;
5. licence saskaņā ar Rūpniecības kodeksa (GewO) 34.c, 34.d un 34.f sadaļu, lai sniegtu aizdevumus, apdrošināšanas līgumus un noteiktus finanšu produktus; kā arī
6. licence saskaņā ar Apdrošināšanas uzraudzības likuma 8. panta 1. punktu apdrošināšanas darbību veikšanai. ⁴

Turklāt no 2021. gada novembra tiek piemērota Viseiropas regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmumiem (ECSPR); Lai to izdarītu, kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsaņem atļauja no valsts uzraudzības iestādes (Vācijā BaFin).⁴

Attiecībā uz mārketinga noteikumiem, kas piemērojami fintech uzņēmumiem Vācijā, vispārējais noteikums ir tāds, ka mārketingam jābūt godīgam, pārredzamam un tas nedrīkst būt maldinošs. Šie principi izriet no Negodīgas konkurences likuma, taču tie ir iekļauti arī dažos finanšu pakalpojumu likumos. Nepieciešamība ņemt vērā papildu noteikumus galvenokārt ir atkarīga no termina "mārketings" izpratnes.⁴

Kopfinansējums Vācijā

Fintech citās valstīs

Piezīmes

1. http://www.bafin.de/SharedDocs/Veroeffentlichungen/EN/Fachartikel/2019/fa_bj_1911_Fintech_en.html
2. http://www.startbase.de/downloads/fintech-report/2021/fintech-report.pdf
3. http://www.bmwi.de/Redaktion/DE/Dossier/invest.html
4. https://thelawreviews.co.uk/title/the-financial-technology-law-review/germany