lv

Tirgus apskats

Šis raksts nav juridisks padoms.

Maksājumu pakalpojumi Vācijā

Demo

Maksājumu pakalpojumu sektors bija viens no pirmajiem Vācijas finanšu nozarē, kurā fintech uzņēmumi kļuva aktīvi un pamanāmi. Tas ir viens no iemesliem maksājumu pakalpojumu tirgus sadrumstalotībai, kas pēdējā laikā ir sācis konsolidēties. Būtiskas izmaiņas fintech jomā radīja otrā Maksājumu pakalpojumu direktīva (PSD II), kas Vācijas tiesību aktos tika ieviesta 2018. gada sākumā. Pārskatītais maksājumu pakalpojumu režīms ir pavēris jaunas uzņēmējdarbības iespējas, īpaši dinamiskiem fintech uzņēmumiem. Iemesls tam bija tas, ka pārskatītais ZAG kā jaunus maksājumu pakalpojumus ieviesa konta informācijas pakalpojumus un maksājumu iniciēšanas pakalpojumus. Šo pakalpojumu sniedzēji ir saņēmuši tiesvedību, lai piekļūtu maksājumu kontiem pret bankām, kuras uztur šos maksājumu kontus saviem klientiem. Tas tika uzskatīts par ūdensšķirtni, jo tradicionālās bankas vairs nevar liegt saviem konkurentiem piekļūt piekrišanas klientu kontiem (open banking). Tomēr pieredze rāda, ka nepieciešamo lietojumprogrammu saskarņu nodrošināšana ir laikietilpīgs process. Turklāt daži tirgus vērotāji kritizē aizdevējus par to, ka tie izmanto PSD II noteikumus kā līdzekli, lai novērstu fintech uzņēmumu konkurenci (piemēram, par to, ka tie vairs nepiedāvā iepriekš izveidotos savienojumus, izmantojot Vācijas neatkarīgo tiešsaistes banku protokolu (FinTS)).1

Papildu uzņēmējdarbības iespējas ir saistītas ar papildu regulējuma slogu. Maksājumu pakalpojumu sniegšanai parasti ir nepieciešama licence, ja vien netiek piemēroti noteikti izņēmumi. Šīs licences prasības darbības joma attiecas uz konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumu sniedzējiem, pat ja šie pakalpojumu sniedzēji nekad nepārņem savu klientu līdzekļus. Līdz ar to normatīvās prasības licencei maksājumu iniciēšanas vai konta informācijas pakalpojumu sniegšanai ir mazāk stingras nekā tradicionālo maksājumu pakalpojumu sniegšanas licencei.1

Pārskatītā ZAG mērķis ir veicināt tehnoloģiskās inovācijas un konkurenci maksājumu tirgū. Saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem (ZAG 58.a sadaļa), ko daži tirgus novērotāji ir nodēvējuši par "Lex Apple Pay", maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un e-naudas emitentiem ir piešķirtas tiesības piekļūt noteiktai galvenajai tehniskajai infrastruktūrai. "Sistēmu uzņēmumiem", kas, izmantojot tehniskās infrastruktūras pakalpojumus, veicina maksājumu pakalpojumu sniegšanu vai elektroniskās naudas darījumu veikšanu Vācijā, ir pienākums pēc maksājumu pakalpojumu sniedzēja vai elektroniskās naudas emitenta pieprasījuma šos tehniskās infrastruktūras pakalpojumus darīt pieejamus un nodrošināt nepieciešamo piekļuvi pēc izskatīšanas un bez liekas kavēšanās. Pienākums nav spēkā, ja attiecīgo tehnisko infrastruktūru izmanto ne vairāk kā 10 maksājumu pakalpojumu sniedzēji vai elektroniskās naudas emitenti vai ja uzņēmumam ir ne vairāk kā 2 miljoni reģistrētu lietotāju. Sabiedrība var atteikt piekļuvi arī objektīvu iemeslu dēļ; piemēram, ja tiek apdraudēta tehniskās infrastruktūras pakalpojumu drošība un integritāte. Jaunākie tiesību akti nav balstīti uz ES tiesību aktiem, un tiek uzskatīts, ka tā ir reakcija uz dažu sistēmu nodrošinātāju atteikumu atvērt savas sistēmas, lai palielinātu konkurenci mobilo maksājumu jomā.2

Kriptovalūtas Vācijā

Fintech Vācijā

Fintech citās valstīs

Iepazīstināsim jūs

Finanšu tehnoloģiju juristi Vācijā

Kristina Berkes

Kristina Berkes

Piedalīšanās kā jurista ieguldījumu riska fondos, M&A riska darījumu veikšana IT jomā, atbalsts iGaming un biznesa aktīviem

Viacheslav Losev

Viacheslav Losev

Juridiskais atbalsts FinTech un Blockchain projektiem

Denis Polyakov

Denis Polyakov

Visaptveroši juridiskie pakalpojumi uzņēmumiem par uzņēmumu, nodokļu tiesībām, kriptovalūtas likumdošanu, investīciju darbībām

Piezīmes
  1. https://thelawreviews.co.uk/title/the-financial-technology-law-review/germany
  2. http://dipbt.bundestag.de/dip21/btd/19/151/1915196.pdf