Varat skatīt noteikumus un noteikumus citās jurisdikcijās.
Parasti Vācijas likumdevējs un BaFin piemēro tehnoloģiski neitrālu principu "tas pats bizness, tas pats risks, viens un tas pats regulējums". Par to liecina fakts, ka ne likumdevējs, ne BaFin nav izsludinājuši noteikumus, kas piešķir fintech uzņēmumiem privilēģijas pār tradicionālajiem finanšu sektora spēlētājiem. Tādējādi smilšu kastes modelis, kas rada inovāciju telpu, kurā fintech uzņēmumi var pārbaudīt biznesa modeļus bez stingra regulējuma, kā noteikts Apvienotajā Karalistē un Šveicē, Vācijā vēl nav ieviests.1
Tādējādi BaFin cenšas panākt līdzsvaru starp pārraudzības problēmām un starta kultūru, kas bieži pastāv fintech sektorā. Kā daļu no centieniem šajā jomā BaFin savā tīmekļa vietnē sniedz fintech uzņēmumiem informāciju par pārraudzības jautājumiem.2
2020. gada septembrī Eiropas Komisija publicēja ES digitālo finanšu paketi, kuras mērķis ir attīstīt digitālo vienoto tirgu, veicināt inovācijas un fintech jaunuzņēmumu izaugsmi un pielāgot esošo regulējošo režīmu jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam un blokķēdei. Būtībā ES digitālo finanšu pakete sastāv no:
Kopumā fintech sektorā ir vērojamas dažādas tendences, tostarp COVID-19 pandēmijas radīto vajadzību apmierināšana, kā arī pieaugoši centieni atrast konkrētus blokķēdes tehnoloģiju un mākslīgā intelekta pielietojumus.2
Šos centienus var ilustrēt ar Deutsche Bundesbank, Deutsche Börse un Vācijas Finanšu aģentūras sadarbību, kas 2021. gadā izstrādāja un veiksmīgi pārbaudīja DLT balstītus vērtspapīru norēķinus centrālās bankas naudā, izmantojot “trigera” risinājumu un darījumu koordinatoru. TARGET2 — Eurosistēmas maksājumu sistēma lielām summām. Šķiet, ka kapitāla tirgus dalībnieki kopumā meklē arvien veiksmīgākus biznesa modeļus, kas izmanto fintech potenciālu. Pirmās vekseļu un komercpapīru izvietošanas (kaut arī šos dokumentus neregulē Vācijas tiesību akti) tika veikti Vācijā, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju un ļoti digitālas platformas. Jāparedz turpmāka attīstība, nesen eWpG ietvaros ieviešot vērtspapīru dematerializāciju 2021. gadā.3
Salīdzinoši jauna un veiksmīga parādība Vācijas finanšu tehnoloģiju tirgū ir “neo-starpnieku lietotņu” izstrāde, kas lielākoties darbojas bez komisijas maksas (vai gandrīz bez komisijas maksas). Neo-brokeru firmas piedāvā tirdzniecību ar dažādiem produktiem, sākot no ļoti selektīviem līdz plaša spektra produktiem, tostarp akcijām, ārvalstu valūtām, precēm, biržā tirgotiem fondiem un digitālajiem aktīviem. Neo-brokeri pēdējā laikā ir kļuvuši ļoti populāri, jo lietotājiem ir nulles izmaksas (vai ļoti zema fiksētā maksa), kā arī pieaug privāto investoru interese par investīcijām un kapitāla tirgiem, cenšoties atrast jaunas investīciju iespējas ārpus banku noguldījumiem. prombūtne vai pat negatīvs procents. Neo-brokeri darbojas saskaņā ar paša BaFin finanšu pakalpojumu licenci vai izmanto BaFin licencētu atbilstības organizāciju. Tomēr tas, vai neo-brokeru biznesa modelis turpinās attīstīties, lielā mērā ir atkarīgs no turpmākā regulējuma. Protams, neobokeri tiecas pēc peļņas. Daži neo-brokeri saņem ienākumus no trešām personām, piemēram, tirgiem. Eiropas Komisija ir skaidri paudusi bažas, ka šāda "maksas par pasūtījumu plūsmas" prakse apdraud investoru intereses, un izteikusi priekšlikumu aizliegt šo praksi. Ja šis priekšlikums kļūtu par piemērojamu likumu, dažādiem neo-brokeriem būtu jāpielāgo savs uzņēmējdarbības modelis.2
Pašreizējā ar DLT un blokķēdi saistītā tendence, kas pazīstama kā DeFi, ir nesena parādība fintech biznesā, kas var būt daļa no digitālajiem traucējumiem. Kā digitāla vide plaša spektra finanšu lietojumprogrammām, kas balstītas uz blokķēdi, tostarp aizņēmumiem, aizdošanu, apmaiņu un žetonu un ar aktīviem nodrošinātu kriptoaktīvu (stabilu monētu) emisiju, kopš 2020. gada vidus DeFi ir radījis ievērojamu interesi un finansiālu impulsu, tostarp programmatūras risinājumu izstrāde vērtspapīru tokenizācijai. , kā arī blokķēdes glabāšanas pakalpojumi.2
Likumdevēji un uzraudzības iestādes ir skaidri atzinušas digitālo tehnoloģiju nozīmi finanšu tirgos un nepieciešamību pēc juridiskās skaidrības. ES līmenī tas ir īpaši atspoguļots vairākos priekšlikumos tiesību aktu paketēm par tādiem jautājumiem kā kriptoaktīvi, kriptovalūtas, stabilās monētas un ICO, kas paredz vienotu regulējuma un licencēšanas režīmu ES. Turklāt Eiropas Komisija ir ierosinājusi ieviest ES līmeņa smilškastes modeli, lai veicinātu sadalīto virsgrāmatu un blokķēdes tehnoloģiju izstrādi un uzlabotu normatīvo izpratni par šīm tehnoloģijām.2
Visaptveroši juridiskie pakalpojumi uzņēmumiem par uzņēmumu, nodokļu tiesībām, kriptovalūtas likumdošanu, investīciju darbībām
Juridiskais atbalsts FinTech un Blockchain projektiem
Mēs strādājam starptautiskos mazos un vidējos uzņēmumos, jaunuzņēmumos un telekomunikāciju uzņēmumos
